KAS SLIKTS
VAR NOTIKT

XIII.V

XXVI.XI












Latvijas paviljons
57. starptautiskajā
Venēcijas mākslas
biennālē

Miķelis Fišers

2017

img

img

Laikmetīgais mākslinieks izvēlas ezoteriku  – 21. gadsimta  mākslā  ar to jārēķinās diezgan bieži. Kas ir novedis pie šī akrātiskā (a  – būt  pret; Κράτος  – vara) pavērsiena, pie šī “Apgaismības polemiskā Cita” ar tā  ““maģijām”, “okulto filosofiju”, “māņticību”, “iracionalitāti” vai pat vienkārši “blēņām”” (Vouters Hanegrāfs), kurā  savu ieguldījumu  dod  arī Latvijas paviljons  57. starptautiskajā  Venēcijas  mākslas biennālē, izstādot  vienu no spilgtākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas ezoteriķiem Miķeli Fišeru?
 

Nosaukumu Kas slikts var notikt katrs var lasīt, kā vēlas - kā izbrīnu, kā jautājumu vai kā vēsturi. Šāda neskaidrība akcentē to, kas nodarbina praktiski jebkuru laikmetīgās mākslas projektu: Kā runāt par "mūsu laiku"? Kādā valodā? Miķelis Fišers izvēlas atkritēju valodu, marginālu diskursu, pilnu ar nezinātniskiem ķermeņiem un substancēm, valodu, kurā ir ķirzakcilvēki, egregori un slepenās valdības. No visiem zināšanu korpusiem viņš izvēlas zināšanas bez statusa. Kā raksta Barts, zinātni mūsdienu sabiedrībā definē nevis tās saturs vai metode, arī ne morāle un ne komunikācijas veids; zinātne ir sociāli determinēta jeb viss, ko māca. Par spīti nepieradinātības kritērijam, arī laikmetīgajai mākslai ir savs zinātniskums jeb "zinātniskā metafizika", kas to palīdz atšķirt no kaut kā cita. Fišera mākslai tā pārsvarā nepalīdz.

Miķelis Fišers ir pārliecināts, ka dzīve uz zemes tiek izniekota. Tā ir intuitīva, vispārinoša doma, kas balstās uz dzīves vērojumu, samērojot to ar subjektīvu ideāltēlu. Savā dziļākajā būtībā (ka  visam  jāmainās)  tā  atgādina Vasilija Kandinska pārliecību pirms vairāk nekā simt gadiem, kad viņš savā leģendārajā opusā Über das Geistige in der Kunst, insbesondere in der Malerei (Par garīgo mākslā, sevišķi glezniecībā) rakstīja par letzte Stunde der geistigen Wendung – garīgo  pārvērtību  priekšvakaru. Kandinskis atteicās no naratīva un veidoja abstraktu mākslu, kurā, viņaprāt, izpaudās pāreja no vecā materiālisma uz jauno garīgumu. Miķelis Fišers, apcerot Jauno Laikmetu, piedāvā šaušalīgas figurālas distopijas un jau studiju gados zināja, ka viņa darbos būs “literatūra”, nevis “formāla māksla”. Salīdzināt mudina tas, ka no līdzīgas  teozofiskas pamatinformācijas par pāreju uz jaunu laikmetu, ko izmanto abi  mākslinieki – šī pāreja izstiepusies jau gadsimta garumā, tāpēc Kandinskis un Fišers runā par vienu un to pašu! – radušies tik atšķirīgi mākslas darbi (Viva  Arte  Viva). Ar grebtu, gaišu līniju melnā, pulētā kokā vai ar tievu  gaismas strēli low-tech gaismas kastēs Miķelis Fišers rāda, kā ķirzakas audzē  tārpus cilvēku ķermeņos, kā citplanētieši pārvērš koncertu publiskā atejā un izrēķinās ar zinātniekiem. Cietsirdīga, anekdotiska, bet labi organizēta politika  precīzi uzzīmētā vēsturiskā vidē. Tas ir viens no interesantākajiem brīžiem Miķeļa  Fišera darbos – ieraudzīt, kā autora paša radīts mīts nonāk vēsturiskos apstākļos.  Tas tiek panākts ar detalizētu vides zīmējumu, ar precīzu psiholoģisko  reakciju atveidojumu un ar darbības vārdiem nosaukumos. Barts apgalvo, ka  ražotāja valoda nav mītiska un, ja “valoda ir saistīta ar lietu izgatavošanu,  metavalodu aizstāj valoda  –  objekts, līdz ar to mīta rašanās kļūst  neiespējama”.  Miķelis Fišers ar konsekventu darbības vārdu lietojumu un faktiem savu darbu  nosaukumos objektivizē valodu, un visas situācijas iegūst vēsturisku veidolu: ja  reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņam un trešo planētu spīkeris izlūdzas žēlastības dāvanas divu ātrumu civilizāciju samitā, tad mīts nav iespējams, jo visi ir ļoti aizņemti ar  ražošanu un politiku. Vērojot šo rosību, rodas  neskaitāmi  “kāpēc?”, līdz beidzot  saproti, ka patiesībā esi to redzējis un piedzīvojis  –  bezatbildīgu politiku,  atsvešinātu funkcionālismu, niknu ego un pilnīgu nevēlēšanos dzīvot tādā pasaulē.
 

Ezoteriskā deviācija mākslā ir efektīvs veids, kā runāt par politiku. Protams, tas nebūtu iespējams bez virtuozās formas, kādā strādā Miķelis Fišers. Un nav runas tikai par estētisku un konceptuālu alķīmiju, kas panākta viņa darbos, par lielisko amatniecību un precīzi uzbūvēto domāšanas trajektoriju. Miķeļa Fišera māksla ir teju ideāls pretmets tam, ko kritizē mākslinieks un teorētiķis Pols Čans, proti, ka, “lai  runātu  par nehumānisma  pārspēku  un  definētu,  kas  ir  humāns,  objektīvi  spēki  manifestējas  mūsdienu  mākslā  kā  subjektīvi  žesti,  patiesībā  nebūdami  subjektīvi.  Citiem vārdiem,  māksla  rīkojas  ar  kādu  citu  spēku,  nevis  ar  savu.  Šis  spēks  pakļauts lielākai  sociālekonomiskai  autoritātei,  kas  izmanto  mākslu,  lai  padarītu  cildenāku  savu  varu  pār  globālo  kārtību,  no  kuras  dzīve  kļūst  arvien  atkarīgāka.” Miķelis Fišers mērķtiecīgi izmanto mākslas pašas  spēku, un tas nav nekas cits kā būt citādai. Būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne un ezoterika, bet mēģināt atrasties tādā nosacītā telpiskā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko  citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar  pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga visam citam. Miķelis Fišers to ir ņēmis vērā. Viņš  paļaujas un izmanto mākslas citādību tradicionālā veidā  –  intuitīvi veidojot tēlus, kas izsaka būtību un izkustina ikdienišķo robežu starp esošo un neesošo. Tiesa gan, ne bez konceptuālām stilizācijām.
 

Miķelis Fišers (1970) sevi pieteica deviņdesmito gadu vidū uzreiz pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas (1995). Viņa gleznu ciklu Sex’n’spaceships (Sekss un kosmosa kuģi) cenzēja izstāde Misfits: 6th Triennial of Young Baltic Art, kas notika Viļņā 1995. gadā. Savukārt, tā paša gada instalācijā God Is. Dogs Cannot Read (Dievs ir. Suņi neprot lasīt), Fišers izmantoja unikālu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja eksponātu – ārsta un orgānu transplantācijas pioniera V. Demihova eksperimentos radītā divgalvainā suņa izbāzeni. Pēc divdesmit gadiem Miķelis Fišers saņem Purvīša balvu 2015 par personālizstādi Netaisnība (2014), apliecinot, ka viņa klātbūtne laikmetīgajā mākslā ir svarīga.
 

Tapis arī 57. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas ekspozīcijas katalogs, kurā publicēti Miķeļa Fišera mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes ieskats Latvijas laikmetīgo mākslinieku ezoteriskajos naratīvos, igauņu mākslinieka un kritiķa Margusa Tamma īsais kurss Igaunijas laikmetīgās mākslas ezoteriskajās lappusēs, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.

Inga Šteimane,
Latvijas paviljona kuratore




 

 

Daudzdimensiju būtnes sagriež gabalos savus avatarus pirms evakuācijas no planētas Zeme. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums,  21 x 29,5 cm.


Senie citplanētieši soda pārlieku sekmīgos raķešu konstruktorus Palenkē, Meksikā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Milzu sienāži slepkavo tūristus pie Gīzas piramīdām. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Modificētie kalmāri izlaupa kālija parku. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Organizēta iepirkšanās tūre citplanētiešiem Parīzē, Elizejas laukos. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.



Pelēkais citplanētietis ievāc sēklas materiālu no sagūstītajiem pacifistiem Zonā 51, ASV. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.



Citplanētieši monitorē humāno krīzi oligarhu orgānu noliktavā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Kritušie eņģeļi pazemo neticīgos sludinātājus ceturtajā elles lokā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Reptiļi ievāc ķermeņtārpus Ajavaskas kolektīvās ceremonijas laikā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Pēdējie sniega cilvēki protestē pret oglekļa emisijām pie Lielā Ķīnas mūra. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Citplanētieši piespiež mūziķus izkārnīties orķestra bedrē Metropoles operā Ņujorkā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Reptiloīdi ārstē depresiju sterilizētajām nāriņām Sīnaja pussalā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Cilvēkēdājķirzakas brokasto pie gudrona dīķiem. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Izdzīvotājs kaltē avarējušos citplanētiešus. Atomziemas divdesmitais gads. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Trešo planētu spīkers izlūdzas žēlastības dāvanas divu ātrumu civilizāciju samitā. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


Budistu mūki māca meditāciju ķirzakcilvēkiem atkritējiem. 
2017, koks, pulēta krāsa, kokgrebums, 21 x 29,5 cm.


 


Izlaušanās. Ardievas esībai.
2017, audekls, eļļa, 508 x 322 cm.




Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus. 
2017, gaismas un skaņas instalācija, ekstrudēts polistirols, polipropilēna loksnes,
ORACAL® līmplēvē griezts zīmējums, LED lente, 600 x 600 x 600 cm.
Skaņa – ERROR.



Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus (fragments).
 

go-top